otrdiena, 2010. gada 26. oktobris

Nakts 2


Nakts čempionāta rezultāts nāca man ar patiesu pārsteigumu. Un pat ļoti patīkamu. Es izcīnīju 3. vietu E klasē. Pirms starta jau nožēloju, ka tomēr neizvēlējos SAVU grupu, jo organizatori bija pielikuši klāt garumam. Bet nu neko. Bija vien jāskrien. Jāpiemin, ka kopš Ventspils biju skrējis vien kādas 5 reizes un par formu pat runāt nebūtu pieklājīgi.
Tā nu startēju. Distances sākums bija pa sarežģīto reljefa daļu, kur pat dienā bieži ir grūti noturēt pareizo virzienu, tāpēc visu centos darīt uzmanīgi. Pa taciņu, atslēgas punkts - KP. Uz 4. kp neizlasīju reljefu pareizi un aizšļūcu garām. Pie stigas attapos un rezultātā zaudēju uz šo 1 min. Tieši pusi no visām kļūdām. Pie 8. kp priekšā ieraudzīju Edgaru Bernānu, kurš startēja 3 min pirms manis. Pie 12. kp viņu noķēru. Ātrums mums bija vienāds, bet pārsteigums bija ieraugot savas lampas vāro gaismiņu salīdzinot ar Edgara lampas spozmi. Piezagās tādas kā bailes par savas baterijas izturību. Tā ar 1 min luņķi nonācām līdz 15. kp. Tad devāmies katrs savā aplī un vairs nesatikāmies distancē. Labi paņēmu 16. un 17. kp un ieraudzīju priekšā Andri Mirecki, kurš startēja 6 min pirms manis. Tas labi, jo mana gaisma arī uz Andra fona likās smieklīga. Un labs kompanjons distancē. Tā arī līdz distances beigām turējāmies kopā. Anatolijs ar Kalvi uzrādīja lieliskus rezultātus, es viņiem zaudēju daudz, bet startēja vēl vairāki izlases džeki, kuriem nu nekādi nevajadzēja man zaudēt, bet šī ir orientēšanās un veiksmīgo lozi šoreiz izvilku es. No Vigas vēl Iveta un Baiba izcīnīja godalgotās vietas. Prieks par mums. Un jāsāk skriet! Izmantots Aijas Skrastiņas foto.

piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

Nakts

Pēc ilgas nesriešanas vispār, biju uz Magnētiem sestdien un svētdien. Sestdien bija krūmu un slapju eglīšu slaloms pie Zaķumuižas. Guvu piepildijuma sajūtu no tā, ka mani locekļi kustas un izdalās sviedri, ka sejā sitas vēl neizkusušas sniega šļakas no eglītēm, no tā, ka kājas brien pa dubļu un pussagurušo nātru klājumu. Iepatikās pat tik ļoti, ka izlēmu braukt arī svētdien uz orienēšanās prieka māju Vārnukrogu. Otrajā dienā pēc ilgas neskriešanas parasti ir fiziski neiespējami, tapēc sāku nu ļoti lēni, koncentrējoties uz dienas baudīšanu. Bet te tev nu bija. Drīz jau mani noķēra Ints Ulmanis un sportista azarts pieteicās un pieņemšanu. Hi. Uzreiz sekoja punkts sarežģitajā daļā. Un mana pārlieciba bija, ka tas man tīrais sīkums, bet nekā! Aplauzos. Un sapratu, ka Ints jau ir kādas 2 min šeit no manis atrāvies. Nu ko - jāsakoncentrējas un jāturpina tīri veikt distance. Ātrumu jau nekādu nevarēju pielikt. Labi veicot distanci uz beigām priekšā ieraudzīju Didzi Vīksni, kurš bija startēji pirms manis. Viņš bija vēl lēnāks par mani. Beigās ieraudzīju priekšā Intu, bet noķert viņu neizdevās. Nolēmu, ka jāsaņemas un vakaros jasāk skriet. Bet--- pirmdien vajadzēja atpūsties, otrdien aizkavējos darbā, trešdien notika vēsturiska Vigas reorganizācijas sapulce (par šo procesu vēl nerunāju), vakar - spēcīgs lietus. Atliek šodiena, lai iekustinātu kaulus pirms LČ nakts orienēšanās. Pieteicos un E grupu, jo garuma starpība ar 40 grupu nelikās būtiska. Skaidrs, ka godalgota vieta šogad nav reāla, bet gandarijumu gribu iegūt gan.
Lampa jau lādējas :)

piektdiena, 2010. gada 1. oktobris

Jā mežam.

Darbs nav zaķis, darbs ir vilks,
Pašam jābēg mežā iekšā,
Kaut gan tur aiz katra koka,
Gudrākie sen jau priekšā.

Varu jau vairāk neko nerakstīt, jo augstāk citētās rindas 100% izsaka manu patreizējo esību. Pēc V-pils vispār neesmu trenējies. Pat pieļauju, ka nevarēšu veikt visus 14 km. Bet manā šīs dienas izvēles grupā (40) ir vislielākais dalībnieku skaits. Vientuļi nebūs. Ceru izbaudīt saulaino laiku Tērvetes dabas parkā un ievilkt nāsīs pūstošo lapu smārdu, kas noteikti ir labāk, par reģipša sienu garšu. Tam ir jāpalīdz savest sevi kārtībā.

Sestdien biju darba darīšanās Kauņā. Organizēju b-b komandas Žalgiris tikšanos ar faniem Kauno-Akropolis (lielākais tirdzniecības centrs Austrumeiropā). Un mani pārsteidza Lietuva. Palika pilnīgi skaidrs kāpēc pie mums ir tāds caurums patreiz, bet tur ne. Aizbrauciet un izbaudiet kausu alus par 1 ls Kauņas vecpilsētā!

ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris

Nē mežam!!!

Nu jau gandriz 2 nedēļas neesmu ne skrējis, ne orientējies, ne jutis rudens meža smaržu. Un esmu pilnīgi happy. LČ mani izpumpēja pilnībā, vēlreiz apliecinot, ka ir tā kā ir. Protams, atkal izcinitā 4. vieta stafetēs bija lielisks mūsu komandas sasniegums. Tomēr, skatoties uz nākošo gadu, domas šajā gadijumā ir stipri atšķirīgas salīdzinot, ja mēs būtu palikuši, piemēram, 11. vietā. You know, mans lasītāj, par ko es domaju.
Un priecājos katru rītu, braucot pāri VEF tiltam, par Ginta(vai kā tā) un Aināra savstarpējo
Spēka un Cietības cīņu. Nezi kas uzvarēs? Es patreiz svārstos vai balsot par labako no ļaunumiem,
vai pēc pārliecības, bet zinot, ka tā balss aizceļos un Tibetu. Ko, Tu, lasītaj, darīsi?
Varbūt balsot par Viesturu? Kā viņš orientējas?


piektdiena, 2010. gada 3. septembris

Zu Staffellauf

Rudens kā rudens. Un galīgi neesmu formā. Klubu stafetēs to izjutu. Nu, labi. Nolēmām ar Ivaru un Jurģi tomēr skriet svētdien LČ 21 grupu. Pēdējie jau nebūsim. Tad vēl es ilgi prātoju, kuru distanci man skriet individuāli. Bija trīs ceļi. E - specīga konkurence ar iespēju tikt 10-niekā pie veiksmes, 35 - spēciga konkurence ar iespēju tikt 3-niekā pie veiksmes un 40 - cienijama konkurence, kur varētu pataupīties stafetēm un būtu vilšanās, jo kādam jau zaudētu. Cieti! Izvēlējos skriet E. Arī Ivars tepat :)

Pārāk daudz dilemmas. Laikam dzīvē ko vajag mainīt. Zīmes un sajūtas to rāda.

Un pārmaiņas būs. You'll see.

Reklāma ir sātana izgudrojums, lai laupītu tautai realitātes sajūtu un piepilditu savus mantkāros nagus. Tad nu es mēģinu dalu no ta zelta nocelt.

svētdiena, 2010. gada 29. augusts

Klubu stafetes un vispār...

Vigai stafetes vienmēr ir bijis svarīgs pasākums. Nav jau daudz līdzekļu, kas veidotu klubu kā saliedētu mikrosabiedrību. Latvijas sportā vispār gandrīz netiek atbalstīta klubu sistēma, tās vispilnīgākajā izpausmē. Bet mēs esam bijuši Skandināvijā un zinām kā varētu un vajadzētu būt.
Braucām (toreiz vēl kā Magnēts) uz 25-mannu, Jukolu jau 90-gadu sākumā, jo šķita, ka tas ko dod komandas biedru līdzpārdzīvošana stafetēs ir kas unikāls un nepārvērtējams.
Liels bija mans pārsteigums, kad šogad uz klubu stafetēm paši pieteicās vairāk par 30 vigistiem. Pēdējos gados startējām ar 2 komandām, tāpēc šī gada 4 ir daudz. Jāsaka gan, ka nācās pieaicināt viesu skrējējus no draudzīgā kluba Mežaparks un vienu radinieku, bijušo vigistu - Tomu. Paldies viņiem par atbalstu.
Rezultāti šogad bija labi. Ne lieliski, jo nebijām 3-niekā. VIGA vairākus gadus ir bijusi šo stafešu uzvarētāja, laikam tāpēc organizatori mainīja komandu veidošanas principus. Patreiz, jauniešu klubiem ir izteiktākas priekšrocības. Bet mēs cīnāmies tik un tā.
Galvenais, ka fīlings un tusiņš bija labs. Būtu bijis grūti visas garās stundas mežā izturēt, ja nebūtu Jurģa zupas, Vitas firmas tortes un Evijas sulu. Es saku, ka bija kluba sajūta.

svētdiena, 2010. gada 11. jūlijs

Kāpiskā epopeja


1987. gadā pirmajā Kāpā 20 grupā izcīnīju uzvaru. Šogad 2010. gadā sapratu, ka jābeidz ākstīšanās un jāpāriet uz sev atbilstošu grupu. Pa vidu ir bijis visādi. 199... gadā J-pilī gāju pārī ar Mārtiņu Leikartu (E grupu) no karstuma un beša ēdām zaķskābenes. Bet mūs arī ejot noķēra Koja. Laikam ēda ko citu. Ir bijusi 32. vieta A grupā studiju laikos. Ir bijusi 2. vieta E grupā Ventspilī. Ir bijusi 2. vieta 40. grupā pērn.

Šogad nolēmu startēt E grupā, jo jutos diezgan labi fiziski, lai spētu noskriet visas 3 dienas. Spriedu: labāk būt ap vidu E grupā, nekā zaudēt Guntim 40 špūrēs (kā pērn). Realitāte izvērtās skarbāka. Pirmo dienu ar lielām mokām noskrēju. Kļūdījos gan maz. Kādas 2 min. To pašu uz milzīgā noguruma fona. Par rezultātu biju pat pārsteigts, jo Mārtiņam zaudēju tikai 7 min (uz 12 km) un vienam otram izlases "līderim" tikai pāris minūtes un paliku 16. vietā. Un jau pēc 1. dienas finiša domāju, ka visas 3 dienas nepieveikšu.

Otrā diena sākās vēl karstāka. Un muļķīgi nevarēju atrast 1. punktu. Tālāk jau ātri sapratu, ka spēka vispār nav un no pusdistances knapi saņēmos, lai neietu pa taisno uz finišu, bet lēnām tipināju tālāk pa distanci. Riktīgas dusmas pārņēma, kad finišā Andris ziņoja, ka esmu finišējis ar 2. laiku. Bēdīgi... Distance bija interesanta un arī par karti man nekādu pretenziju nebija. Tikai, protams, nesaprotu kāpēc 1. dienā nebija 1:15000 mērogs. Provinciālisms Latvijas o ir pārņēmis visnotaļ daudzos līmeņos. Bet esam tādi kādi esam.

Vēl viena spēcīga zīme beigt E gaitas, bija skaistās ziedojumu LOFam akcijas blakusprodukts - foto ar mani 1. dienas pēdējā kp. TĀDI E distances nedrīkst skriet. Tas degradē mūsu sportu. To, ka jaunie mežā dara brīnumus, finišā neredz. Toties smuki izskatās. Man kā estētam tas ir svarīgi. Bet varbūt nevajadzēja vākt ziedojumus pilsoņiem, kuri turpat vakarā pārlietojušies figurēja pa saliņu? Arī es varbūt tad vēl saņemtos. Un fotopapīrs ietaupītos.

Bet vispār Kāpa ir feini. Man bija liels pārsteigums, kad VIGA, izrādījās 4-ais lielākais klubs šajā mačā. Masveidība gan nav mūsu mērķis, bet vismaz zīme, ka ar mums ir labi tā ir. Un vēl 6 pirmās vietas. Un vēl Zandas 3. vieta Elitē. Tas gan bija kruta!

Konkurss! Kuru klubu meitenēm pieder šīs kājas Kāpā?

Trešo dienu neskrēju. Pavadīju mazos Veģerus uz bērnu startu un pakkomunicēju ar kolēģiem, kas neizdotos citkārt. Un nebiju pie stūres šoreiz. Arī savs labums.


Attā!