svētdiena, 2010. gada 11. jūlijs

Kāpiskā epopeja


1987. gadā pirmajā Kāpā 20 grupā izcīnīju uzvaru. Šogad 2010. gadā sapratu, ka jābeidz ākstīšanās un jāpāriet uz sev atbilstošu grupu. Pa vidu ir bijis visādi. 199... gadā J-pilī gāju pārī ar Mārtiņu Leikartu (E grupu) no karstuma un beša ēdām zaķskābenes. Bet mūs arī ejot noķēra Koja. Laikam ēda ko citu. Ir bijusi 32. vieta A grupā studiju laikos. Ir bijusi 2. vieta E grupā Ventspilī. Ir bijusi 2. vieta 40. grupā pērn.

Šogad nolēmu startēt E grupā, jo jutos diezgan labi fiziski, lai spētu noskriet visas 3 dienas. Spriedu: labāk būt ap vidu E grupā, nekā zaudēt Guntim 40 špūrēs (kā pērn). Realitāte izvērtās skarbāka. Pirmo dienu ar lielām mokām noskrēju. Kļūdījos gan maz. Kādas 2 min. To pašu uz milzīgā noguruma fona. Par rezultātu biju pat pārsteigts, jo Mārtiņam zaudēju tikai 7 min (uz 12 km) un vienam otram izlases "līderim" tikai pāris minūtes un paliku 16. vietā. Un jau pēc 1. dienas finiša domāju, ka visas 3 dienas nepieveikšu.

Otrā diena sākās vēl karstāka. Un muļķīgi nevarēju atrast 1. punktu. Tālāk jau ātri sapratu, ka spēka vispār nav un no pusdistances knapi saņēmos, lai neietu pa taisno uz finišu, bet lēnām tipināju tālāk pa distanci. Riktīgas dusmas pārņēma, kad finišā Andris ziņoja, ka esmu finišējis ar 2. laiku. Bēdīgi... Distance bija interesanta un arī par karti man nekādu pretenziju nebija. Tikai, protams, nesaprotu kāpēc 1. dienā nebija 1:15000 mērogs. Provinciālisms Latvijas o ir pārņēmis visnotaļ daudzos līmeņos. Bet esam tādi kādi esam.

Vēl viena spēcīga zīme beigt E gaitas, bija skaistās ziedojumu LOFam akcijas blakusprodukts - foto ar mani 1. dienas pēdējā kp. TĀDI E distances nedrīkst skriet. Tas degradē mūsu sportu. To, ka jaunie mežā dara brīnumus, finišā neredz. Toties smuki izskatās. Man kā estētam tas ir svarīgi. Bet varbūt nevajadzēja vākt ziedojumus pilsoņiem, kuri turpat vakarā pārlietojušies figurēja pa saliņu? Arī es varbūt tad vēl saņemtos. Un fotopapīrs ietaupītos.

Bet vispār Kāpa ir feini. Man bija liels pārsteigums, kad VIGA, izrādījās 4-ais lielākais klubs šajā mačā. Masveidība gan nav mūsu mērķis, bet vismaz zīme, ka ar mums ir labi tā ir. Un vēl 6 pirmās vietas. Un vēl Zandas 3. vieta Elitē. Tas gan bija kruta!

Konkurss! Kuru klubu meitenēm pieder šīs kājas Kāpā?

Trešo dienu neskrēju. Pavadīju mazos Veģerus uz bērnu startu un pakkomunicēju ar kolēģiem, kas neizdotos citkārt. Un nebiju pie stūres šoreiz. Arī savs labums.


Attā!

3 komentāri:

  1. Daudz un dikti domāju par šīm kājām, bet nekas prātīgs neienāca prātā, tāpēc minēšu diezgan vienkāršu variantu - Vigas meiteņu kājas.

    AtbildētDzēst
  2. Es gan par meiteņu kājām nedomāju tik daudz kā Valters, bet zinu, ka tās nav RSP meiteņu kājas, un vismaz 3 kāju pāri pieder Vigas meičām.. bet jautājums bija par vairākiem klubiem, tāpēc par atlikušo 2 kāju pāriem padodos

    AtbildētDzēst
  3. Aijai pieder sarkanbikšainās kājas!!!

    AtbildētDzēst