Nakts 2

Nakts čempionāta rezultāts nāca man ar patiesu pārsteigumu. Un pat ļoti patīkamu. Es izcīnīju 3. vietu E klasē. Pirms starta jau nožēloju, ka tomēr neizvēlējos SAVU grupu, jo organizatori bija pielikuši klāt garumam. Bet nu neko. Bija vien jāskrien. Jāpiemin, ka kopš Ventspils biju skrējis vien kādas 5 reizes un par formu pat runāt nebūtu pieklājīgi.
Tā nu startēju. Distances sākums bija pa sarežģīto reljefa daļu, kur pat dienā bieži ir grūti noturēt pareizo virzienu, tāpēc visu centos darīt uzmanīgi. Pa taciņu, atslēgas punkts - KP. Uz 4. kp neizlasīju reljefu pareizi un aizšļūcu garām. Pie stigas attapos un rezultātā zaudēju uz šo 1 min. Tieši pusi no visām kļūdām. Pie 8. kp priekšā ieraudzīju Edgaru Bernānu, kurš startēja 3 min pirms manis. Pie 12. kp viņu noķēru. Ātrums mums bija vienāds, bet pārsteigums bija ieraugot savas lampas vāro gaismiņu salīdzinot ar Edgara lampas spozmi. Piezagās tādas kā bailes par savas baterijas izturību. Tā ar 1 min luņķi nonācām līdz 15. kp. Tad devāmies katrs savā aplī un vairs nesatikāmies distancē. Labi paņēmu 16. un 17. kp un ieraudzīju priekšā Andri Mirecki, kurš startēja 6 min pirms manis. Tas labi, jo mana gaisma arī uz Andra fona likās smieklīga. Un labs kompanjons distancē. Tā arī līdz distances beigām turējāmies kopā. Anatolijs ar Kalvi uzrādīja lieliskus rezultātus, es viņiem zaudēju daudz, bet startēja vēl vairāki izlases džeki, kuriem nu nekādi nevajadzēja man zaudēt, bet šī ir orientēšanās un veiksmīgo lozi šoreiz izvilku es. No Vigas vēl Iveta un Baiba izcīnīja godalgotās vietas. Prieks par mums. Un jāsāk skriet! Izmantots Aijas Skrastiņas foto.

Nakts

Pēc ilgas nesriešanas vispār, biju uz Magnētiem sestdien un svētdien. Sestdien bija krūmu un slapju eglīšu slaloms pie Zaķumuižas. Guvu piepildijuma sajūtu no tā, ka mani locekļi kustas un izdalās sviedri, ka sejā sitas vēl neizkusušas sniega šļakas no eglītēm, no tā, ka kājas brien pa dubļu un pussagurušo nātru klājumu. Iepatikās pat tik ļoti, ka izlēmu braukt arī svētdien uz orienēšanās prieka māju Vārnukrogu. Otrajā dienā pēc ilgas neskriešanas parasti ir fiziski neiespējami, tapēc sāku nu ļoti lēni, koncentrējoties uz dienas baudīšanu. Bet te tev nu bija. Drīz jau mani noķēra Ints Ulmanis un sportista azarts pieteicās un pieņemšanu. Hi. Uzreiz sekoja punkts sarežģitajā daļā. Un mana pārlieciba bija, ka tas man tīrais sīkums, bet nekā! Aplauzos. Un sapratu, ka Ints jau ir kādas 2 min šeit no manis atrāvies. Nu ko - jāsakoncentrējas un jāturpina tīri veikt distance. Ātrumu jau nekādu nevarēju pielikt. Labi veicot distanci uz beigām priekšā ieraudzīju Didzi Vīksni, kurš bija startēji pirms manis. Viņš bija vēl lēnāks par mani. Beigās ieraudzīju priekšā Intu, bet noķert viņu neizdevās. Nolēmu, ka jāsaņemas un vakaros jasāk skriet. Bet--- pirmdien vajadzēja atpūsties, otrdien aizkavējos darbā, trešdien notika vēsturiska Vigas reorganizācijas sapulce (par šo procesu vēl nerunāju), vakar - spēcīgs lietus. Atliek šodiena, lai iekustinātu kaulus pirms LČ nakts orienēšanās. Pieteicos un E grupu, jo garuma starpība ar 40 grupu nelikās būtiska. Skaidrs, ka godalgota vieta šogad nav reāla, bet gandarijumu gribu iegūt gan.

Lampa jau lādējas :)

Jā mežam.

Darbs nav zaķis, darbs ir vilks,
Pašam jābēg mežā iekšā,
Kaut gan tur aiz katra koka,
Gudrākie sen jau priekšā.

Varu jau vairāk neko nerakstīt, jo augstāk citētās rindas 100% izsaka manu patreizējo esību. Pēc V-pils vispār neesmu trenējies. Pat pieļauju, ka nevarēšu veikt visus 14 km. Bet manā šīs dienas izvēles grupā (40) ir vislielākais dalībnieku skaits. Vientuļi nebūs. Ceru izbaudīt saulaino laiku Tērvetes dabas parkā un ievilkt nāsīs pūstošo lapu smārdu, kas noteikti ir labāk, par reģipša sienu garšu. Tam ir jāpalīdz savest sevi kārtībā.

Sestdien biju darba darīšanās Kauņā. Organizēju b-b komandas Žalgiris tikšanos ar faniem Kauno-Akropolis (lielākais tirdzniecības centrs Austrumeiropā). Un mani pārsteidza Lietuva. Palika pilnīgi skaidrs kāpēc pie mums ir tāds caurums patreiz, bet tur ne. Aizbrauciet un izbaudiet kausu alus par 1 ls Kauņas vecpilsētā!