Nakts

Pēc ilgas nesriešanas vispār, biju uz Magnētiem sestdien un svētdien. Sestdien bija krūmu un slapju eglīšu slaloms pie Zaķumuižas. Guvu piepildijuma sajūtu no tā, ka mani locekļi kustas un izdalās sviedri, ka sejā sitas vēl neizkusušas sniega šļakas no eglītēm, no tā, ka kājas brien pa dubļu un pussagurušo nātru klājumu. Iepatikās pat tik ļoti, ka izlēmu braukt arī svētdien uz orienēšanās prieka māju Vārnukrogu. Otrajā dienā pēc ilgas neskriešanas parasti ir fiziski neiespējami, tapēc sāku nu ļoti lēni, koncentrējoties uz dienas baudīšanu. Bet te tev nu bija. Drīz jau mani noķēra Ints Ulmanis un sportista azarts pieteicās un pieņemšanu. Hi. Uzreiz sekoja punkts sarežģitajā daļā. Un mana pārlieciba bija, ka tas man tīrais sīkums, bet nekā! Aplauzos. Un sapratu, ka Ints jau ir kādas 2 min šeit no manis atrāvies. Nu ko - jāsakoncentrējas un jāturpina tīri veikt distance. Ātrumu jau nekādu nevarēju pielikt. Labi veicot distanci uz beigām priekšā ieraudzīju Didzi Vīksni, kurš bija startēji pirms manis. Viņš bija vēl lēnāks par mani. Beigās ieraudzīju priekšā Intu, bet noķert viņu neizdevās. Nolēmu, ka jāsaņemas un vakaros jasāk skriet. Bet--- pirmdien vajadzēja atpūsties, otrdien aizkavējos darbā, trešdien notika vēsturiska Vigas reorganizācijas sapulce (par šo procesu vēl nerunāju), vakar - spēcīgs lietus. Atliek šodiena, lai iekustinātu kaulus pirms LČ nakts orienēšanās. Pieteicos un E grupu, jo garuma starpība ar 40 grupu nelikās būtiska. Skaidrs, ka godalgota vieta šogad nav reāla, bet gandarijumu gribu iegūt gan.

Lampa jau lādējas :)