ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris

Nē mežam!!!

Nu jau gandriz 2 nedēļas neesmu ne skrējis, ne orientējies, ne jutis rudens meža smaržu. Un esmu pilnīgi happy. LČ mani izpumpēja pilnībā, vēlreiz apliecinot, ka ir tā kā ir. Protams, atkal izcinitā 4. vieta stafetēs bija lielisks mūsu komandas sasniegums. Tomēr, skatoties uz nākošo gadu, domas šajā gadijumā ir stipri atšķirīgas salīdzinot, ja mēs būtu palikuši, piemēram, 11. vietā. You know, mans lasītāj, par ko es domaju.
Un priecājos katru rītu, braucot pāri VEF tiltam, par Ginta(vai kā tā) un Aināra savstarpējo
Spēka un Cietības cīņu. Nezi kas uzvarēs? Es patreiz svārstos vai balsot par labako no ļaunumiem,
vai pēc pārliecības, bet zinot, ka tā balss aizceļos un Tibetu. Ko, Tu, lasītaj, darīsi?
Varbūt balsot par Viesturu? Kā viņš orientējas?


6 komentāri:

  1. Galvenais - neņaudēt un netēlot vecu grabažu. Katram var gadīties pakrist sevis un savas vietas meklējumos, bet kāpēc bezgalīgi vāļāties?! :-)

    F.r.

    AtbildētDzēst
  2. Ja veca grabaža sāk tēlot jaunu gadžetu ne vienmēr tas sanāk seksīgi. Bet tas, ka pozas ir jāmaina laiku pa laikam - piekrītu 100%.

    AtbildētDzēst
  3. ..ja Tu būtu kā, piemēram, Sandis no mazotnes hoķi spēlējis, tad tagad arī varētu kādu jauku lieckalniņas tipa sievieti izvēlēties, kā jaunības eliksīru šajā noguruma brīdī....:)

    AtbildētDzēst